Kā uzzināt, cik liela ir mana pensija?

Jautājums “kā uzzināt, cik liela ir mana pensija” aktuāls kļūst ne tikai pirms pensionēšanās, bet arī daudz agrāk, īpaši tad, ja cilvēks vēlas saprast, vai ar nākotnes pensiju pietiks ikdienas vajadzībām. Labā ziņa - Latvijā šo informāciju var noskaidrot salīdzinoši vienkārši, ja zini, kur skatīties un ko tieši vērtēt.

 

Kā uzzināt par savu pensiju: praktiski soļi

Informācija par nākotnes pensiju ir pieejama jebkurā vecumā. Jo agrāk saprot, kā veidojas pensija un cik liela tā šobrīd prognozēta, jo vairāk iespēju situāciju uzlabot - palielinot uzkrājumu, koriģējot darba modeli vai veicot apzinātus finanšu lēmumus. Svarīgi apzināties, ka pensija Latvijā nav fiksēta summa, ko valsts “piešķir automātiski”. Tā veidojas pakāpeniski - no katra oficiālā darba gada, no katras veiktās sociālās iemaksas un no tā, kādā veidā cilvēks ir piedalījies pensiju sistēmā. Tieši tāpēc pensijas apmērs katram ir individuāls.

Labā ziņa - valsts jau šobrīd uzkrāj un apkopo datus par tavu nākotnes pensiju, un informācijai vari piekļūt jebkurā brīdī. Tev nav jāgaida pensijas vecums, lai saprastu, kas tevi sagaida. Ir vairāki veidi, kā pārbaudīt savu pensijas situāciju - gan digitāli, gan klātienē, atkarībā no tavām iespējām un ieradumiem.

VSAA e-pakalpojumi portālā Latvija.lv

Visprecīzākais un oficiālākais veids, kā uzzināt, cik liela ir tava pensija, ir VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras) e-pakalpojumi portālā Latvija.lv. Tur iespējams:

Nepieciešams: e-Paraksts, Smart-ID vai internetbankas pieslēgšanās.

Klātienē, ja nav e-paraksta

Ja nav pieejas digitālajiem rīkiem, savu pensijas informāciju var noskaidrot VSAA klātienē. Nepieciešams:

Svarīgi saprast, ka šī ir prognoze, nevis garantēta summa. Tā parāda, cik liela varētu būt pensija, ja līdz pensionēšanās vecumam turpināsi strādāt līdzīgā režīmā.

EDS vai internetbanka

Daudzi nezina, ka uzzināt, cik liela ir mana pensija var pārbaudīt arī caur EDS (VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu) vai internetbanku. Šajās sistēmās vari apskatīt savus oficiālos ienākumus pa gadiem, kā arī pārliecināties, vai darba devējs ir korekti veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas ir būtiski, jo pensijas aprēķins balstās tikai uz deklarētajiem ienākumiem, no kuriem maksāti nodokļi. Ja daļa algas saņemta neoficiāli, tā pensijas apmēru nepalielina, pat ja reālie ienākumi bijuši lielāki.

Pensijas prognozes rīki

Pensijas prognozes rīki ir praktisks papildinājums VSAA oficiālajiem datiem, jo tie ļauj ne tikai apskatīt esošo situāciju, bet arī modelēt nākotni dažādos scenārijos. Izmantojot šos kalkulatorus, vari redzēt, kā mainās prognozētā pensija, ja laika gaitā palielinās alga, ja uz noteiktu periodu pārtrauc darba attiecības vai ja regulāri veic papildu iemaksas pensiju 3. līmenī. Tas palīdz saprast, cik liela ietekme ir pat šķietami nelielām izmaiņām ilgtermiņā. Lai gan šie rīki nav juridiski saistoši un neaizstāj VSAA aprēķinus, tie ir ļoti vērtīgi finanšu plānošanā, jo skaidri parāda saistību starp šodienas lēmumiem un ienākumiem pēc 20-30 gadiem, ļaujot laikus pieņemt pārdomātus lēmumus.

No kā ir atkarīga pensijas summa?

Lai saprastu, kāpēc prognozētā pensija ir tieši tāda, kādu redzi aprēķinos, ir svarīgi izprast galvenos faktorus, kas ietekmē tās apmēru. Pensija neveidojas vienā brīdī - tā ir ilgtermiņa rezultāts visai darba dzīvei.

Darba stāžs ir viens no būtiskākajiem elementiem. Jo ilgāk cilvēks oficiāli strādā, jo vairāk gadu tiek veiktas sociālās iemaksas un jo lielāks uzkrājums veidojas valsts pensiju sistēmā. Katrs darba gads palielina tiesības uz lielāku pensiju nākotnē. Savukārt periodi, kuros iemaksas netiek veiktas, piemēram, nestrādājot vai strādājot neoficiāli, var būtiski samazināt gala pensijas apmēru. Pat vairāki “tukši” gadi kopējā karjerā ilgtermiņā var radīt jūtamu atšķirību ikmēneša pensijā.

Pensiju līmeņi - īsi un saprotami.

Latvijā pensiju sistēma balstās uz trim savstarpēji papildinošiem līmeņiem. 1. līmenis - valsts pensija ir pamatsistēma, kurā šodien strādājošie ar savām sociālajām iemaksām finansē šodienas pensionārus, un tavas nākotnes pensijas apmērs ir atkarīgs no veiktajām iemaksām, darba stāža un kopējās ekonomiskās situācijas valstī.

2. līmenis - uzkrājums fondos nozīmē, ka daļa no sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos un uzkrāta tavā vārdā, un šis līmenis var būtiski palielināt pensiju, īpaši, ja izvēlēts atbilstošs ieguldījumu plāns un līdz pensionēšanās vecumam vēl ir pietiekami ilgs laiks.

3. līmenis - brīvprātīgs uzkrājums ir pilnībā izvēles risinājums, kur iemaksas vari veikt pats vai darba devējs, izmantojot nodokļu atvieglojumus, un tas ir īpaši nozīmīgs cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem, kuri apzinās, ka ar valsts pensiju vien nepietiks.

Ko darīt, ja prognozētā pensija ir maza?

Daudzi cilvēki, pirmo reizi noskaidrojot, cik liela varētu būt viņu pensija, saprot, ka ar šo summu ikdienas vajadzību segšanai nākotnē var nepietikt. Tas gan nenozīmē, ka situācija ir bezcerīga - gluži pretēji, jo agrāk tas tiek apzināts, jo vairāk iespēju to ietekmēt.

Papildus uzkrājumi

Tas ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, jo, sākot laicīgi, pat salīdzinoši nelielas regulāras iemaksas rada būtisku efektu ilgtermiņā un ļauj samazināt ikmēneša finansiālo slodzi. Praktisks risinājums ir arī pensiju 3. līmeņa izmantošana, kas ļauj palielināt nākotnes ienākumus un vienlaikus izmantot nodokļu atvieglojumus, padarot uzkrāšanu finansiāli izdevīgāku.

Savukārt, ja līdz pensijai palikuši 5-10 gadi, īpaši svarīga kļūst finanšu plānošana pirms pensijas, ir vērts pārskatīt kredītsaistības, samazināt fiksētās izmaksas, kā arī izvērtēt esošos uzkrājumus un īpašumus. Jāatceras, ka pensija nav tikai konkrēts skaitlis aprēķinos, tā ir kopējās finansiālās stabilitātes rezultāts vecumdienās. Situācijās, kad nepieciešams īslaicīgs finansiāls atbalsts jau pensijas vecumā, svarīgi izvērtēt risinājumus atbildīgi, piemēram, naudas aizdevumi pensionāriem var kalpot kā pārdomāts risinājums konkrētu vajadzību segšanai, ņemot vērā seniora ienākumus un ilgtermiņa finansiālo drošību.

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

Ja esmu pašnodarbināta persona un nestrādāju uz darba līguma pamata - vai man vispār būs pensija?

Jā, pensija būs, ja kā pašnodarbinātā persona veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pensijas apmērs gan būs tieši atkarīgs no tā, no kādas summas šīs iemaksas tiek veiktas. Ja iemaksas ir minimālas vai neregulāras, arī nākotnes pensija būs mazāka. Pašnodarbinātajiem ir īpaši svarīgi sekot līdzi savām iemaksām, jo valsts tās neveic automātiski darba devēja vietā.

Kas notiek, ja kādu periodu nestrādāju?

Laikā, kad netiek veiktas sociālās iemaksas, mans pensijas uzkrājums neveidojas. Tas nozīmē, ka šie gadi netiek pilnvērtīgi ieskaitīti darba stāžā un var samazināt kopējo pensijas apmēru. Jo ilgāks šāds periods, jo jūtamāka ietekme uz nākotnes pensiju, īpaši, ja pārtraukumi bijuši vairākkārt.

Ja esmu daudzbērnu māte un lielāko dzīves daļu audzināju bērnus- kāda būs mana pensija?

Latvijā bērnu kopšanas laiks noteiktos periodos tiek ieskaitīts darba stāžā, un par to valsts veic sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka pilnīgi “tukši” gadi parasti neveidojas. Tomēr, ja ilgstoši nav bijuši oficiāli ienākumi ārpus šiem periodiem, pensijas apmērs var būt zemāks. Šādās situācijās īpaši svarīgi ir laikus izvērtēt papildu uzkrājumu iespējas.

Kādēļ Latvijā nepārtraukti tiek paaugstināts pensijas vecums?

Pensijas vecuma celšana galvenokārt saistīta ar demogrāfiskajām izmaiņām. Cilvēki dzīvo ilgāk, bet strādājošo skaits samazinās. Lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un iespēju izmaksāt pensijas arī nākotnē, valstij jāpielāgo pensionēšanās vecums reālajai ekonomiskajai situācijai.

Vai varu kaut ko darīt, ja redzu, ka mana nākotnes pensija būs pārāk maza?

Jā. Laikus uzsākta finanšu plānošana, papildu uzkrājumi un pensiju 3. līmeņa izmantošana var būtiski uzlabot situāciju. Jo agrāk tiek pieņemti šādi lēmumi, jo lielāka elastība un drošība būs vecumdienās.

Neatliec uz vecumdienām šo svarīgo jautājumu - “kā uzzināt, cik liela ir mana pensija?”. Kamēr esam jauni, šādas domas bieži paliek otrajā plānā, jo ikdienā svarīgākas šķiet citas vajadzības. Taču laiks mēdz paskriet ātrāk, un pensijas vecums jau klāt. Tieši tāpēc vecumdienu finansiālais komforts ir svarīgs, kas jāaktualizē jau jaunības gados. Regulāri sekojot līdzi savai pensijas situācijai, savlaicīgi plānojot uzkrājumus un izvērtējot dažādus finanšu risinājumus, ir iespējams dzīvot drošāk un mierīgāk.

Šajā procesā var noderēt arī finanšu salīdzināšanas platformas, piemēram, pastakredits.lv, kas palīdz pārskatāmi izvērtēt dažādus kredītu piedāvājumus pensijas vecumā un pieņemt pārdomātus lēmumus kopējās finanšu stabilitātes stiprināšanai ilgtermiņā.
Rakstu veidoja Agnese Šķestere, www.pastakredits.lv satura menedžere