Mana pensija - kad ir īstais laiks sākt krāt?

Mana pensija ir viens no tiem jautājumiem, ko lielākā daļa cilvēku apzināti atliek “uz vēlāku laiku”. Ne tāpēc, ka tas nebūtu svarīgi, bet tāpēc, ka šķiet pārāk tāls, sarežģīts vai emocionāli neērts jautājums. Tomēr realitātē pensija sāk veidoties nevis pensijas vecumā, bet krietni agrāk. Brīdī, kad pieņem pirmos finanšu lēmumus. Jo ilgāk šo jautājumu ignorēsi, jo mazāk iespēju būs izvēlēties, cik nodrošinātas būs vecumdienas.

Mana pensija nav skaitlis - tās ir manas vecumdienas!

Cilvēki mēdz domāt par pensiju novēloti un kā par abstraktu summu, kas kaut kad vecumdienās “ienāks kontā”. Šī domāšana ir nepareiza un kalpo arī kā viens no iemesliem, kāpēc jautājums par pensiju tiek atlikts gadiem. Psiholoģiski ir vieglāk koncentrēties uz šodienas vajadzībām nekā uz notikumiem pēc 20 vai 30 gadiem. Tomēr mana pensija ir stāsts par dzīves kvalitāti vecumdienās. Par iespēju dzīvot neatkarīgi, segt veselības izdevumus, atļauties ikdienas komfortu un nejust pastāvīgu finansiālu spriedzi.

Ir būtiska atšķirība starp domu “man būs pensija” un apzinātu izpratni “es zinu, kāda būs pensija”. Pirmais ir pasīvs pieņēmums, otrais aktīva finanšu plānošana. Tikai tad, kad cilvēks sāk interesēties, kā uzzināt cik liela ir mana pensija, tiek iesēts pamats reāliem lēmumiem. Līdz tam pensija eksistē tikai kā nezināms skaitlis jeb cerība par pensijas iespējamību, bet tas nav strikti pārskatāms nākotnes plāns.

Kāpēc lielākā kļūda ir gaidīt “īsto brīdi”, runājot par pensiju?

Viena no biežākajām kļūdām ir pārliecība, ka par pensiju ir jāsāk domāt tad, kad būs lielāki ienākumi vai stabilāka dzīve. Taču “īstais brīdis” praksē reti pienāk. Mana pensija visvairāk cieš nevis no zema ienākumu līmeņa, bet no laika izšķēršanas. Jo agrāk sāk veidot uzkrājumu, jo labāki būs pensiju gadi.

Ja krāšanu sāk 25 gadu vecumā, pensija veidojas pakāpeniski un elastīgi, veidojot stabilitāti. Ja tas notiek 35 gados, iespējas joprojām ir labas, bet būs nepieciešama lielāka disciplīna. Savukārt, ja par pensiju sāk domāt tikai pēc 45 gadiem, tad pensija jau prasa daudz agresīvākus lēmumus un lielākus ikmēneša resursus. Lielākajai daļai cilvēku problēma nav brīvas naudas trūkums, bet gan neapzināti finanšu caurumi. Pārmaksāti kredīti, neizdevīgi līgumi, impulsīvi pirkumi. Šie ikdienas lēmumi tieši ietekmē pensijas apmērus.

Mana prognozējamā vecuma pensija - ko patiesībā nozīmē šie skaitļi?

Mana prognozējamā vecuma pensija bieži tiek uztverta kā drošs solījums, taču patiesībā tā ir tikai matemātiska aplēse. Šie aprēķini balstās uz pieņēmumiem par nākotnes ienākumiem, nodarbinātības nepārtrauktību, iemaksu apjomu un pat demogrāfiskajām tendencēm valstī. Neviens no šiem faktoriem nav garantēts, tāpēc mana prognozējamā vecuma pensija ir orientieris, nevis garantija.

Sistēmas parasti pieņem, ka cilvēks strādās nepārtraukti, saņems līdzīgus ienākumus un neveidos ilgstošus pārtraukumus karjerā. Reālajā dzīvē notiek pretējais. Cilvēki maina profesijas, dodas bērna kopšanas atvaļinājumos, strādā ārzemēs vai piedzīvo periodus ar zemākiem ienākumiem. Tāpēc kļūda ir uztvert šo skaitli kā apsolītu rezultātu. Pensija būs atkarīga ne tikai no iemaksām, bet arī no ekonomiskās situācijas, inflācijas, nodokļu politikas un dzīves ilguma. Tieši tāpēc prognoze ir jāuztver kā signāls rīcībai, lai vēl vairāk uzlabotu vecumdienas, nevis pieturētos pie esošā.

Ko nozīmē minimālā pensija?

Minimālā pensija bieži tiek minēta kā drošības spilvens, taču praksē tā nodrošina tikai ļoti ierobežotu iztikas līmeni. Ar minimālo pensiju ir iespējams segt pamatvajadzības, taču dzīves kvalitāte šādā situācijā ir ļoti ierobežota. Pieaugot dzīves dārdzībai, inflācijai un veselības izdevumiem, šī summa arvien biežāk kļūst nepietiekama. Daudzi cilvēki tikai pensijas vecumā saprot, ka pensijas apmērs negarantē finansiālu drošību. Vecumdienās palielinās izdevumi par medikamentiem, aprūpi un sadzīvi, un, ja iepriekš nav veidots uzkrājums, dzīve kļūst ļoti ierobežota un sarežģīta. Tāpēc ir svarīgi laikus saprast, ka valsts nodrošinātais minimums ir neliels aizsardzības buferis. 2025. gadā minimālās vecuma pensijas apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz noteiktu bāzi - 189 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 20 gadi, minimālā vecuma pensija nevar būt mazāka par 226,80 eiro mēnesī. Ja apdrošināšanas stāžs pārsniedz 20 gadus, pensijas apmērs pakāpeniski pieaug.

Priekšlaicīga pensija - ko tā nozīmē?

Priekšlaicīga pensija ir iespēja, piemēram, noteiktām profesiju grupām pārtraukt darba gaitas agrāk nekā noteiktajā pensijas vecumā. Tā visbiežāk attiecas uz amatiem ar paaugstinātu fizisko vai psiholoģisko slodzi, piemēram, noteiktās drošības, glābšanas vai militārajās profesijās. Priekšlaicīga pensija var šķist pievilcīga, tomēr tai ir ilgtermiņa ietekme uz to, kāda būs mana pensija kopumā.

Izvēloties šo ceļu, cilvēki bieži neierēķina dzīves ilguma pieaugumu un iespējamo ienākumu kritumu nākotnē. Ja darba gadi beidzas agrāk, kopējās iemaksas ir mazākas, un tas var nozīmēt zemāku pensijas līmeni ilgtermiņā. Šādā gadījumā papildus uzkrājumi vai citi ienākumu avoti noderētu, lai saglabātu labāku dzīves kvalitāti.

Kā uzzināt cik liela ir mana pensija?

Lai uzzinātu, cik liela šobrīd ir mana pensija un kāda tā varētu būt nākotnē, informācija jāmeklē oficiālajās valsts sistēmās. Galvenais avots Latvijā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kur tiek uzkrāti dati par Jūsu darba stāžu, veiktajām sociālajām iemaksām un pensijas kapitālu. Ērtākais veids ir pieslēgties portālam Latvija.lv, izmantojot internetbanku, e-Parakstu vai eID karti. Sadaļā par pensiju pakalpojumiem iespējams apskatīt:

• uzkrāto pensijas kapitālu,
• prognozēto vecuma pensijas apmēru,
• informāciju par 1., 2. un (ja piemērojams) 3. pensiju līmeni.

Papildus VSAA informācijai, ja Jums ir 2. vai 3. pensiju līmeņa uzkrājumi, to apmēru var pārbaudīt arī savā bankā vai pensiju fonda klientu portālā.

Jautājums, kā uzzināt cik liela ir mana pensija, parasti ir pirmais solis apzinātā pensijas plānošanā. Informāciju var iegūt valsts sistēmās, kur redzams uzkrātais kapitāls un prognozes. Taču ar informācijas iegūšanu vien nepietiek. Svarīgākais ir saprast, ko šie skaitļi nozīmē manā personīgajā situācijā un kā tos var pozitīvi ietekmēt. Starpība starp informāciju un lēmumu ir būtiska. Zināt skaitli vēl nenozīmē rīkoties. Mana pensija pieaugs tikai tad, ja pēc šīs informācijas sekos konkrēti finanšu lēmumi, piemēram, uzkrājumu veidošana, izdevumu optimizācija un ilgtermiņa plāns.

Kā ikdienas finanses ietekmē pensiju nākotnē?

Ikdienas finanšu paradumi ir tiešā veidā saistīti ar to, kāda nākotnē būs pensija. Patēriņa kredīti, līzingi un maksājumu grafiki bieži “apēd” līdzekļus, kas citādi varētu tikt novirzīti uzkrājumiem. Jo vairāk pārmaksā šodien, jo mazāk paliek rītdienai.

Tieši šeit svarīga kļūst finanšu pārskatāmība. Izmantojot tādus rīkus kā pastakredits.lv, iespējams vienuviet salīdzināt kreditoru piedāvājumus un izvērtēt, vai esošās saistības ir izdevīgas. Tas nav par jaunu aizņemšanos, bet par gudrākiem lēmumiem. Viens no variantiem ir kredītu apvienošana. Mazāka pārmaksāšana šodien nozīmē lielāku elastību un stabilāku pamatu tam, lai pensija nākotnē būtu pietiekama.

FAQ

Vai pensiju nodrošina tikai valsts, vai man ir jāveic uzkrājumi pašai?

Šis ir viens no visbiežākajiem un arī bīstamākajiem pieņēmumiem. Valsts pensiju sistēma nenodrošina pilnvērtīgas vecumdienas, tā nodrošina minimālu stabilitāti, lai cilvēks nepaliktu bez ienākumiem vispār. Valsts pensija ir tieši atkarīga no tā, cik ilgi un cik lielas sociālās iemaksas esi veicis darba gaitu laikā. Ja iemaksas bijušas zemas vai neregulāras, arī pensija būs attiecīgi zemāka. Tāpēc uzkrājumi ir nepieciešamība.

Ja esmu pensijas vecumā, vai varu strādāt un mana pensija pieaugs?

Jā, pensijas vecumā drīkst strādāt, un tas ir arvien izplatītāk. Darbs pensijas vecumā neatņem pensiju, un daudzos gadījumos tas var arī pozitīvi ietekmēt tās apmēru nākotnē. Ja, strādājot pensijas vecumā, tiek veiktas sociālās iemaksas, tās tiek ņemtas vērā pensijas pārrēķinā. Tas nozīmē, ka pēc noteikta perioda pensijas apmērs var tikt pārskatīts un palielināts.

Vai mana pensija būs pietiekama dzīvei bez darba?

Daļai cilvēku jā, bet lielākajai daļai daļēji. Pensijas pietiekamība ir tieši saistīta ar trim faktoriem: veiktajām iemaksām, papildu uzkrājumiem un dzīvesveidu. Ja visu darba mūžu esi strādājusi ar oficiāliem, stabiliem ienākumiem un veikusi regulāras iemaksas, pensija var nodrošināt pamata komfortu. Taču arī šajā gadījumā jāņem vērā, ka dzīves izmaksas ar gadiem pieaug, īpaši veselības jomā.

Kas notiek ar manu pensiju, ja mainu valsti?

Mainot valsti, pensija “nepazūd”, taču tā kļūst fragmentēta. Katrs darba periods valstī, kurā esi veicis sociālās iemaksas, veido atsevišķas pensijas tiesības. Pensijas vecumā šie periodi tiek apvienoti, bet katra valsts izmaksā savu daļu atbilstoši saviem noteikumiem.
Svarīgi ir saprast, ka pensijas apmērs šādā gadījumā ir atkarīgs no nostrādāto gadu skaita katrā valstī, iemaksu apjoma, konkrētās valsts pensiju sistēmas.
Daudzi cilvēki kļūdaini pieņem, ka strādājot ārzemēs, viņu pensija automātiski būs lielāka. Tas ne vienmēr tā ir. Ja darbs bijis īslaicīgs vai ar zemām iemaksām, arī pensijas daļa no šīs valsts būs neliela.

Kāda būs mana pensija, ja neesmu strādājusi?

Ja nav bijušas darba attiecības un nav veiktas sociālās iemaksas, pensijas apmērs var būt ļoti ierobežots. Šādā gadījumā cilvēks var pretendēt tikai uz minimālā pensija vai sociālā atbalsta formām. Tas nozīmē ļoti pieticīgus ienākumus, kas bieži vien sedz tikai elementārākās vajadzības. Šādā situācijā īpaši svarīgi ir citi ienākumu avoti. Tāpat ģimenes atbalsts, uzkrājumi vai īpašumi. Bez tiem dzīves kvalitāte vecumdienās var būt ļoti zema.

Ar valsts pensiju lielākajai daļai cilvēku var nepietikt, lai vecumdienās saglabātu ierasto dzīves kvalitāti. Pensijas apmēru tieši ietekmē darba gadi, sociālās iemaksas, finanšu disciplīna un spēja laikus veidot papildus uzkrājumus. Jo agrāk sāksiet veidot uzkrājumu, jo lielāka brīvība un stabilitāte būs vecumdienās. Vienlaikus svarīgi ir arī šodienas finanšu lēmumi. Pirms jebkādas aizņemšanās ir būtiski veikt kredītu salīdzināšanu un izvērtēt, vai patēriņa kredīts, auto kredīts pensionāriem vai kredīts līdz 75 gadiem ir piemērots konkrētajai situācijai. Pensijas plānošana un atbildīga attieksme pret kredītiem iet roku rokā, veidojot stabilāku un drošāku nākotni.
Rakstu veidoja Agnese Šķestere, www.pastakredits.lv satura menedžere