Kas ir pensijas uzkrājums?

Pensijas uzkrājums ir nauda, ko Tu mērķtiecīgi veido šodien, lai nodrošinātu sev ienākumus brīdī, kad algas vairs nebūs. Vienkārši sakot, tas ir Tavs personīgais finanšu drošības spilvens vecumdienām. Jo agrāk tas tiek veidots, jo lielāka finansiālā stabilitāte nākotnē. Šāda veida uzkrājums nav tikai valsts pensija. Tā ir kombinācija no valsts sistēmas, privātiem uzkrājumiem un finanšu lēmumiem, ko Tu pieņem darba gadu laikā.

 

Kāpēc pensijas uzkrājums vispār ir nepieciešams?

Valsts pensija lielākoties nodrošina tikai pamatu izdzīvošanai, nevis nodrošina dzīves līmeni, pie kura cilvēks ir pieradis aktīvajos darba gados. Brīdī, kad ienākumi strauji samazinās, bet izdevumi nekur nepazūd. Bez papildu uzkrājuma ienākumu kritums pensijā bieži ir ļoti jūtams.

Pensijas uzkrājums kļūst svarīgāks arī kādas pozitīvas tendences dēļ - cilvēki dzīvo ilgāk. Vienlaikus strādājošo skaits samazinās, bet pensionāru skaits pieaug. Tas rada spiedienu uz valsts sistēmu, kura balstās uz principu. Šodienas strādājošie uztur šodienas pensionārus. Bet cerēt tikai uz valsts pensiju kļūst arvien riskantāk. Jāņem vērā arī inflācija, kas pakāpeniski samazina naudas vērtību. Tas, kas šodien šķiet pietiekama summa, pēc 20 vai 30 gadiem var nosegt tikai daļu no vajadzīgā. Bez uzkrājuma pirktspēja laika gaitā krītas.

Kā veidojas pensijas uzkrājums Latvijā?

Latvijā pensijas uzkrājums balstās trīs līmeņu sistēmā, kas veidota tā, lai apvienotu valsts atbalstu ar personīgo atbildību. Katram līmenim ir atšķirīga loma, un tikai kopā tie var nodrošināt finansiāli stabilākas vecumdienas.

1. pensiju līmenis - valsts pensija

Šis līmenis darbojas pēc solidaritātes principa. Tas nozīmē, ka šodien strādājošie ar savām sociālajām iemaksām finansē šodienas pensionārus. Kad Tu dosies pensijā, Tava pensija būs atkarīga no tā, cik daudz strādājošo būs tajā brīdī un kāda būs valsts ekonomiskā situācija. Svarīgi saprast - šo līmeni Tu tieši nekontrolē. Tas nodrošina pamatu, bet parasti ne pietiekamu ienākumu līmeni, lai saglabātu ierasto dzīves kvalitāti.

2. pensiju līmenis - personīgais kapitāls

Otrajā līmenī daļa no Tavām sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos Tavā vārdā. Atšķirībā no pirmā līmeņa, šis uzkrājums ir piesaistīts tieši Tev kā personai. Tas ir reāls kapitāls, kura apmērs atkarīgs no:

Šis līmenis jau sniedz lielāku caurspīdību un personisku saikni ar uzkrājumu, taču arī tas viens pats reti nodrošina pilnīgu finansiālo drošību pensijā.

3. pensiju līmenis - brīvprātīgais uzkrājums

Trešais līmenis ir pilnībā Tavās rokās. Tu pats izvēlies, vai veidot papildus uzkrājumu, cik daudz un cik regulāri ieguldīt. Tie var būt pensiju fondi vai citi ilgtermiņa risinājumi. Šis līmenis ir īpaši svarīgs, jo tieši tas ļauj:

Rezumē - pirmais līmenis ir pamats, otrais ir personīgs uzkrājums, bet trešais ir apzināta izvēle par savu nākotni. Jo agrāk šie trīs līmeņi sāk strādāt kopā, jo stabilāks var kļūt mans pensijas uzkrājums.

Uzkrājuma risinājumi Latvijā.

Bez pensiju līmeņiem, ir vēl daži uzkrājumu risinājumi. Piemēram, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Der cilvēkiem, kuriem svarīga ir stabilitāte un disciplīna. Iemaksas ir regulāras, uzkrājums veidojas pakāpeniski, un paralēli ir apdrošināšanas aizsardzība. Šis risinājums bieži palīdz tiem, kuri citādi naudu vienkārši iztērētu.

Automātisks uzkrājums bankā. Ja šobrīd negribas domāt par fondiem vai ieguldījumiem, var sākt pavisam vienkārši - automātiski pārskaitīt nelielu summu uz atsevišķu uzkrājuma kontu. Tas nav efektīvākais ilgtermiņā inflācijas dēļ, bet tas ir labs pirmais solis, lai izveidotu ieradumu.

Kā izvēlēties sev piemērotāko? Ja gribas minimālu iesaisti un skaidru struktūru - pensiju fonds. Ja vajag disciplīnu un drošības sajūtu - uzkrājošā apdrošināšana. Ja šobrīd galvenais ir sākt bez stresa - vienkāršs uzkrājuma konts.

Cik agri jāsāk veidot pensijas uzkrājums?

Ideālā gadījumā pensijas uzkrājumu vajadzētu sākt veidot jau no pirmās algas. Taču praksē tas nenotiek gandrīz nevienam. Tāpēc svarīgākaā nav ideālā brīža meklēšana, bet sākšana.

Galvenais iemesls, kāpēc uzkrājumu ir vērts sākt pēc iespējas agrāk, ir procentu efekts. Tas nozīmē, ka uzkrājums ne tikai aug no Tavām iemaksām, bet arī no iepriekš nopelnītās peļņas. Laikam šajā gadījumā ir izšķiroša nozīme.

Pat neliels, bet regulārs uzkrājums ilgtermiņā var pārvērsties lielākā summā. Jo agrāk sāc, jo vairāk laiks strādā Tavā labā, nevis pret Tevi. Savukārt, ja uzkrājumu atliek uz vēlāku laiku, situācija mainās. Lai sasniegtu to pašu mērķi, būs jāiemaksā ievērojami lielākas summas, kas jau jūtami ietekmēs šodienas ikdienas izdevumus, radot papildus slodzi. Jo ilgāk tiek strādāts pie pensijas uzkrājuma, jo mazāk no sevis jāatdod šodien. Ja nezini, kad sākt, atbilde ir - tagad.

Pirms plānot uzkrājumu, ir vērts noskaidrot, kā uzzināt, cik liela ir mana pensija jau šobrīd. To var izdarīt elektroniski, bez maksas un bez sarežģītas dokumentu kārtošanas.

Cik daudz vajadzētu uzkrāt?

Labākais uzkrājuma apjoms ir tas, ko Tu vari atļauties noturēt ilgtermiņā, nevis īslaicīgi iespaidīga summa, kas pēc pāris mēnešiem tiek pārtraukta. Finanšu eksperti bieži iesaka ilgtermiņa uzkrājumiem novirzīt aptuveni 10-15% no ikmēneša ienākumiem. Tomēr ļoti daudziem 10 % ir par daudz. Ja pēc rēķiniem, pārtikas un ikdienas vajadzībām kontā paliek gandrīz nekas, runāt par ideāliem procentiem, ir fantazēšana.

Pensijas uzkrājums ir par to, ko Tu reāli vari izdarīt savā situācijā. Piemēram, nevis sākt ar 10 %, bet ar 1-3 %. Pat daži eiro mēnesī ir labāk nekā nekas. Galvenais ieguvums sākumā nav summa, bet ieradums. Kad uzkrāšana kļūst par rutīnu, to ir vieglāk palielināt, kad parādās iespēja.

Tieši cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem penijas uzkrājums ir kritiskāks, jo nereti vecumdienās ir mazāk iespēju kompensēt trūkumu ar papildus ienākumiem. Ja šobrīd pat neliels uzkrājums šķiet neiespējams, pirmais solis nav uzkrāt vairāk, bet saprast, kur aiziet nauda. Bieži vien problēma nav vienā lielā izdevumā, bet daudzos mazos, kas nepamanīti “apēd” budžetu. Bez šīs skaidrības jebkura uzkrāšana šķitīs sāpīga.

Un vēl viena svarīga lieta - dzīvē ir periodi, kad uzkrāt nav iespējams. Tas nenozīmē, ka esi izgāzies. Ir brīži, kad šobrīd prioritāte ir izdzīvot, nevis krāt. Kad situācija stabilizējas, krāšanu var atsākt. Sliktākais variants ir uzkrājumu neveidot vispār.

Kas notiek, ja pensijas uzkrājums netiek veidots?

Ja visa cerība tiek likta tikai uz valsts pensiju, realitāte pensijas vecums bieži ir sāpīgs, un pat trūcīgs. Valsts pensija reti ļauj dzīvot tā, kā cilvēks ir pieradis. Brīdī, kad beidzas alga, tās vietā nāk ievērojami mazākas summas. Šis kritums daudziem ir šoks.

Bieži sastopama problēma - pensionāram pieaug finansiālā atkarība no citiem. Bez uzkrājuma cilvēks biežāk ir spiests paļauties uz bērniem, radiniekiem vai sociālo palīdzību. Treškārt, nav elastības neparedzētiem izdevumiem. Veselības aprūpe, zāles, sadzīves remonti vai pat nelieli ikdienas pārsteigumi kļūst par nopietnu problēmu. Visbeidzot, cieš arī dvēsele. Cilvēkam pasliktinās veselība, bezmiegs, depresija, ēšanas traucējumi, mazāk kustas, mazāk piedalās sabiedriskajā dzīvē.

Kā sākt veidot pensijas uzkrājumu jau tagad?

Pensijas uzkrājums sākas ar skaidrību, nevis ar lielām summām. Pirmais solis ir paskatīties uz saviem ienākumiem un izdevumiem, kādi tie ir patiesībā. Nav jātaisa sarežģītas tabulas - pietiek saprast, cik naudas ienāk un kur tā aiziet, un, cik paliek. Tālāk nosaki reālu, regulāru summu, kuru vari atļauties atlikt, arī sliktā scenārijā. Summa var būt ļoti maza. Svarīgi, lai tā būtu summa, ko vari noturēt ilgtermiņā, nevis tikai vienu vai divus mēnešus.

Kad summa ir zināma, izvēlies vienkāršu un saprotamu uzkrājuma risinājumu. Ļoti būtiski ir automatizēt iemaksas. Ja uzkrājums notiek pats no sevis, katru mēnesi par to nedomājot, tas kļūst par ieradumu, nevis apgrūtinājumu. Reizi gadā ir vērts pārskatīt uzkrājumu - vai summa vēl ir piemērota, vai ienākumi ir mainījušies, vai vari atļauties nedaudz vairāk. Nav jāanalizē katrs mēnesis. Pensijas uzkrājums, protams, nav “novirzīt summu x un aizmirst”, bet arī nav jāsarežģī. Mana pensija ir process, kas strādā vislabāk tad, ja tas ir vienkāršs, regulārs un pielāgots Tavai dzīvei.

Kā saglabāt finanšu elastību arī vēlākajos dzīves posmos?

Pensijas uzkrājuma veidošana nav atrauta no citiem finanšu lēmumiem. Laika gaitā mainās gan ienākumi, gan vajadzības, un svarīgi ir saglabāt iespēju pieņemt pārdomātus lēmumus arī tad, kad aktīvie darba gadi ir aiz muguras. Skaidrs pārskats par savām finansēm palīdz izvairīties no sasteigtiem risinājumiem un stiprina kopējo finanšu drošību ilgtermiņā.

Šajā procesā var noderēt arī finanšu salīdzināšanas platformas, piemēram, pastakredits.lv, kas palīdz pārskatāmi izvērtēt dažādus kredītu piedāvājumus pensijas vecumā un pieņemt pārdomātus lēmumus kopējās finanšu stabilitātes stiprināšanai ilgtermiņā.
Rakstu veidoja Agnese Šķestere, www.pastakredits.lv satura menedžere